Sievietes portrets manos pašportretos.
Savās gleznās gleznojot savus pašportretus es apceru saistību manas personības veidošanās procesā. Sieviete- māksliniece-māte. Savos pašportretos iegleznoju sevi ar ziedošu Bētlemes zvaigznes puķīšu kroni galvā. Ceļš līdz gleznai ir garš. Ziedus nopirku uz dēlu Kristapa un Ēvalda pirmās komūnijas saņemšanas dienu, un Sv. Alberta baznīcā ierados ar ziedu vainagu galvā. Tā jutās mana dvēsele un sirds, kas dega lielā mīlestībā uz Dievu un lielā priekā, ka dēli pirmo reizi saņems Jēzu Svētajā komūnijā zem maizes un vīna zīmēm. Dzīves notikumi tik spilgti, ka sajutu vēlmi to iegleznot mūžīgi savā gleznā, padarot mūžīgu to mirkli un sajūtu, kad tu pirmo reizi saņem Dievu savā sirdī. Darbā pašportretā ar balto frēziju un dzelteno liliju uz sarkana fona es sanācu nopietna, vīrišķīga un kareivīga. Katru reizi gleznojot jūtu kā mana sajūtu pasaule un krāsu pasaule sajaucas uz manas krāsu paletes. Gleznojot ar mīlestību sirdī, darba procesā izdzīvoju gan asaras, gan skumjas, gan prieku, gan bailes un gala rezultātā saņemu mieru. Košās krāsas, smalkie gaišie toņi ir manā glezniecībā. Gleznojot es pārdomāju un apceru savu sievietes ceļu, gleznotājas ceļu, mātes ceļu, ticības ceļu. Manā gleznā visi ceļi savijas kopā. Manos darbos ir visa manas sirds ziedu buķete, krāsu buķete. Mani darbi ir koši, krāsaini kāda ir arī mana iekšējā pasaule. Gleznojot savu portretu ieskicēju ar līniju un apkārt veidoju ziedu fonu. Portretā atstāju redzamu balto audeklu, lai darbs elpotu. Man patīk baltais audekls, tas vienmēr rosina uz jauniem darbiem. Portretā redzamā līnija ir smalka, sievišķīga un veido spēcīgu tēlu. Pati līnija ir skaista. Līnija kā mūsu dzīves ceļš it kā taisns , bet patiesībā plūst kā upe visa mūža garumā. Manos pašportretos var redzēt manas dažādās personības šķautnes gan sievišķīgi, gan koķetīga, gan nopietna, gan skumja. Gleznojot ziedus, pašportretus es cenšos ietvert mirkli. Gleznoju alla prima tehnikā - vienā paņēmienā. Darbu cenšos iesākt un pabeigt vienā dienā. Dažreiz gleznoju divos piegājienos, ja citi steidzami pienākumi jāveic. Ģimenē aug 5 dēli un mammas pienākumi arī jāpilda.
16gadus pēc Mākslas Akadēmijas beigšanas esmu veltījusi ģimenei. Šogad 2024. gadā izveidoju savu pirmo personālizstādi Svētās Ģimenes mājā dienas centra telpās Rīgā. Izstādes nosaukums Mūžīgais pavasaris Nr.1. Veidoju izstādi tikai no ziedu gleznām, kas tapušas no 2008.g. līdz 2023.g. gadam. Izstādē labi apskatāms mans ziedu gleznotājas ceļš. Pirmie darbi tapuši eļļas tehnikā uz audekla, vēlāk ar akrila krāsām uz audekla. Apskatāmas 10 ziedu gleznas ,jo telpas nelielas. Izstādes nosaukums Mūžīgais pavasaris iesāk manu personālizstāžu ciklu, kā mana mūža pētījumu. Vēlos veidot savas personālizstādes ar vienu nosaukumu. Klāt pievienojot 1,2,utt. Pētījums manas dzīves garumā, cik mūžīgo pavasaru izstāžu es piedzīvošu savā mūžā. Mūžīgais pavasaris nosaukums izvēlēts, jo pavasaris ir kā augšāmcelšanās jaunai dzīvei dabā, dzīvē, glezniecībā manos darbos. Mūžīgais pavasaris kā sajūta mūžīga iemīlēšanās sirdī, kas silda tevi un apkārtējos caur tevis radīto mākslas darbu. Mūžīgais radošais process, kas vienmēr attīstīsies, mainīsies un priecēs mūs ar jauniem, skaistiem ziedu darbiem manā Aigas Kalniņas glezniecībā. Svētās ģimenes mājā 2024.gadā novadīju prezentāciju par savām ziedu gleznām. Vadīju arī savu pirmo Meistarklasi zieda studiju. 15 cilvēkiem stāstīju kā zīmēt ziedus.
Otro personālizstādi Mūžīgais pavasaris Nr.2. vēlētos veidot ar saviem pašportretiem un ziedu gleznām. Interesants ir stāsts kā atsāku gleznot pēc ilga pārtraukuma. Plauktā gaidīja četri balti audekli. Es nespēju saņemties sākt gleznot. Ģimenē aug 5 dēli un trijiem bija jāpalīdz attālināti mācīties skolā un pabeigt klasi, kad sākās sarežģītais mācību process Covid-19 laikā. Visu laiku gaidīju, kad bērni būs veseli, kad varēs mācīties klātienē. Tas paņēma manus spēkus. Gleznot pamudināja zvirbulis, kurš agrā rītā ielidoja manā un dēliņa Ulda istabā, kad vēdināšanai nedaudz atvēru logu. Man un Uldim par pārsteigumu putniņš jutās droši un uzlaidās pie manām gleznām un apsēdās pie baltajiem audekliem plauktā. Bērns sajūsmā un apbrīnā ieplēta acis. Es pabaroju putniņu ar maizīti, ko uzliku uz krēsla un atvēru logu, lai zvirbulītis var izlidot ārā. Es tai pat dienā sāku gleznot. Sajutu, ka tā ir brīnumaina zīme no Dieva, ka man ir jāglezno. Darbu Uldis pie Latvijas prezidenta pils gleznoju telefona gaismiņā kamēr Uldis gulēja. Sākumā nevarēju atrast laiku gleznošanai, jo puikam 2 gadiņi un aktīvi ir jāskata.
Gleznoju bez skices. Skice bija man galvā . Gleznas ideja galvā gatavojas līdz nonāk uz audekla. Tapa glezna pašportrets ar zvirbuli un ziedi, lai iemūžinātu mūsu pirmo tikšanos. Esmu pateicīga par Dieva doto talantu gleznot. Paldies putniņam zvirbulim. Putniņš maziņš, bet pārliecinošs un iedvesmoja mani gleznot.
